{"id":1785,"date":"2023-04-04T00:09:54","date_gmt":"2023-04-04T00:09:54","guid":{"rendered":"https:\/\/bonafidesinvest.eu\/?p=1785"},"modified":"2023-04-03T23:08:55","modified_gmt":"2023-04-03T23:08:55","slug":"interview-with-zoran-rajn-ceo-of-bona-fides-invest-for-magazine-entrepreneur","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/bonafidesinvest.eu\/lv\/interview-with-zoran-rajn-ceo-of-bona-fides-invest-for-magazine-entrepreneur\/","title":{"rendered":"Intervija ar Zoranu Rainu, Bona Fides Invest izpilddirektoru \u017eurn\u0101lam Entrepreneur"},"content":{"rendered":"

Intervija ar Zoranu Rainu p\u0113c nesen\u0101s As\u012bzes konferences. Fran\u010desko ekonomika (EoF)<\/a>, kur\u0101 vi\u0146\u0161 akt\u012bvi piedal\u012bj\u0101s.<\/p>\n\n\n\n

Zorans Rai\u0146s ir uz\u0146\u0113muma dibin\u0101t\u0101js un prezidents. Soci\u0101l\u0101s inov\u0101cijas un ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas centrs (CEDIOR)<\/a> un izpilddirektors Starptautiskais p\u016b\u013ca finans\u0113juma centrs (ICFC)<\/a> atrodas Zagreb\u0101. Vi\u0146\u0161 jau vair\u0101k nek\u0101 10 gadus nodarbojas ar soci\u0101lo inov\u0101ciju, soci\u0101lo uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu un p\u016b\u013ca finans\u0113jumu.<\/p>\n\n\n\n

Vi\u0146\u0161 akt\u012bvi darbojas glob\u0101laj\u0101 kust\u012bb\u0101 \"Fran\u010desko ekonomika\", kuras san\u0101ksme notika 2022. gada septembr\u012b As\u012bz\u012b p\u0101vesta Franciska aizbildn\u012bb\u0101 un kuru pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013ci nod\u0113v\u0113ja par p\u0101vesta Davosu jeb noz\u012bm\u012bg\u0101ko notikumu pasaul\u0113 \u0161obr\u012bd. San\u0101ksm\u0113 piedal\u012bj\u0101s zin\u0101tnieki, soci\u0101lie inovatori un soci\u0101lie uz\u0146\u0113m\u0113ji vecum\u0101 l\u012bdz 35 gadiem no 120 valst\u012bm ar m\u0113r\u0137i rast risin\u0101jumus taisn\u012bg\u0101kas, iek\u013caujo\u0161\u0101kas un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101kas pasaules izveidei.<\/p>\n\n\n\n

L\u016bk, da\u017eas Zorana Raina p\u0101rdomas par ekonomiku, sabiedr\u012bbu, uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu, v\u0113rt\u012bb\u0101m, inov\u0101cij\u0101m, nabadz\u012bbu un p\u0101vesta Franciska lomu pasaul\u0113.<\/p>\n\n\n\n

Par CEDIOR un cit\u0101m Zoran Rajn aktivit\u0101t\u0113m...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Soci\u0101l\u0101s inov\u0101cijas un ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas centrs (CEDIOR) ir soci\u0101ls uz\u0146\u0113mums un starptautiska ideju laboratorija, kas dibin\u0101ta 2012. gad\u0101 ar m\u0113r\u0137i rad\u012bt un pa\u0101trin\u0101t inovat\u012bvus un ilgtsp\u0113j\u012bgus risin\u0101jumus aktu\u0101l\u0101m soci\u0101laj\u0101m probl\u0113m\u0101m. T\u0101 portfolio ir gandr\u012bz 50 soci\u0101li noder\u012bgu projektu, un tas sadarbojas ar vair\u0101k nek\u0101 simts partneriem no valsts, pilsonisk\u0101, uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un akad\u0113misk\u0101 sektora. T\u0101 k\u0101 m\u0113s ar p\u016b\u013ca finans\u0113juma t\u0113mu nodarbojamies jau kop\u0161 pa\u0161iem pirms\u0101kumiem, 2019. gad\u0101 m\u0113s nodibin\u0101j\u0101m Starptautisko p\u016b\u013ca finans\u0113juma centru (ICFC) ar m\u0113r\u0137i tuvin\u0101t p\u016b\u013ca finans\u0113jumu pla\u0161\u0101kai sabiedr\u012bbai. Cedior un ICFC darbs un soci\u0101l\u0101 iesaiste ir pla\u0161i atz\u012bta sabiedr\u012bb\u0101, pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos un valsts iest\u0101d\u0113s Horv\u0101tij\u0101 un \u0101rvalst\u012bs. Nosaukums Soci\u0101l\u0101s inov\u0101cijas un ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas centrs tika izv\u0113l\u0113ts t\u0101p\u0113c, ka m\u016bsu darb\u012bbas m\u0113r\u0137is ir ilgtsp\u0113j\u012bga att\u012bst\u012bba, un soci\u0101l\u0101 inov\u0101cija ir l\u012bdzeklis \u0161\u012b m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n

Par ilgtsp\u0113jas, soci\u0101l\u0101s inov\u0101cijas, soci\u0101l\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un p\u016b\u013ca finans\u0113juma j\u0113dzieniem...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Ilgtsp\u0113ja ir sist\u0113mas sp\u0113ja past\u0101v\u0113t past\u0101v\u012bgi, neapdraudot sevi, sabiedr\u012bbu un vidi. Soci\u0101l\u0101s inov\u0101cijas ir lietoti jaunin\u0101jumi, kuru m\u0113r\u0137is ir risin\u0101t soci\u0101l\u0101s probl\u0113mas un rad\u012bt kop\u0113ju labumu, piem\u0113ram, za\u013c\u0101s tehnolo\u0123ijas, inovat\u012bvi projektu finans\u0113\u0161anas mode\u013ci, jauns tiesiskais regul\u0113jums utt. Soci\u0101l\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba ir uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veids, kur\u0101 g\u016bt\u0101 pe\u013c\u0146a galvenok\u0101rt tiek izmantota, lai risin\u0101tu k\u0101du soci\u0101lu vai vides probl\u0113mu. Klasiskaj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 tirgus dal\u012bbnieki sacen\u0161as par to, kur\u0161 nopeln\u012bs vair\u0101k, bet soci\u0101laj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 - kur\u0161 atrisin\u0101s vair\u0101k soci\u0101lo probl\u0113mu un rad\u012bs labumu sabiedr\u012bbai. \u012as\u0101k sakot, soci\u0101laj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 nauda nav m\u0113r\u0137is, bet gan l\u012bdzeklis. Sabiedrisk\u0101 finans\u0113\u0161ana ir inovat\u012bvs un demokr\u0101tisks projektu finans\u0113\u0161anas modelis, kas paredz publisku iepaz\u012bstin\u0101\u0161anu ar k\u0101du uz\u0146\u0113mumu, parasti izmantojot tie\u0161saistes platformu, un dod iesp\u0113ju iedz\u012bvot\u0101jiem ieguld\u012bt taj\u0101 naudu altruistisku apsv\u0113rumu d\u0113\u013c vai ar m\u0113r\u0137i g\u016bt pe\u013c\u0146u vai k\u0101du citu labumu. To darot, ir iesp\u0113jams izmantot vair\u0101kus ieguld\u012bjumu mode\u013cus: ziedojumus, ieg\u0101di ar laika distanci, aizdevumus, ieguld\u012bjumus \u012bpa\u0161umties\u012bbu da\u013c\u0101s un ieguld\u012bjumus pe\u013c\u0146as da\u013c\u0101s.<\/p>\n\n\n\n

Par pa\u0161reiz\u0113j\u0101 ekonomikas mode\u013ca mai\u0146u, kura pamat\u0101 ir tikai pe\u013c\u0146a...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Tehnolo\u0123iskais progress ir rad\u012bjis il\u016bziju par modern\u0101s sabiedr\u012bbas pan\u0101kumiem, ta\u010du tas ir dzi\u013ci neveiksm\u012bgs, iesp\u0113jams, visneveiksm\u012bg\u0101kais jebkad, jo nekad nav biju\u0161i lab\u0101ki priek\u0161nosac\u012bjumi, lai \u012bs\u0101 laik\u0101 atrisin\u0101tu galven\u0101s soci\u0101l\u0101s probl\u0113mas, un t\u0101 viet\u0101 t\u0101s turpina kr\u0101ties. Izsakoties t\u0113laini, m\u016bsdienu cilv\u0113ce ir tehnolo\u0123isks milzis un mor\u0101ls punduris. Ir daudz satrauco\u0161u skait\u013cu, bet, iesp\u0113jams, \u0161ie ir vis\u0161ok\u0113jo\u0161\u0101kie. Saska\u0146\u0101 ar ANO zi\u0146ojumu katru dienu izz\u016bd simts augu un dz\u012bvnieku sugas. 94% pasaules ien\u0101kumu tiek sadal\u012bti starp 40% Zemes iedz\u012bvot\u0101ju. 50% j\u016bras atkritumu ir vienreizlietojama plastmasa, un katru gadu 8 miljoni tonnu t\u0101s non\u0101k oke\u0101nos. \u0160obr\u012bd t\u0101s ir tik daudz, ka ar to var\u0113tu apv\u012bt Zemi 400 reizes. 41 miljons b\u0113rnu ik gadu tiek nogalin\u0101ti abortu rezult\u0101t\u0101, un tas ir liel\u0101kais n\u0101ves c\u0113lonis pasaul\u0113. 30 miljoni cilv\u0113ku atrodas verdz\u012bb\u0101. Ik p\u0113c 10 l\u012bdz 15 sekund\u0113m pasaul\u0113 no bada mirst k\u0101ds b\u0113rns. 20% pasaules iedz\u012bvot\u0101ju ir analfab\u0113ti. 3,8 miljardi cilv\u0113ku dz\u012bvo ar $2 dien\u0101 vai maz\u0101k. Attiec\u012bba starp 20 % pasaules iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kumiem un 20 % iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kumiem 1820. gad\u0101 bija 3:1, 1960. gad\u0101 - 30:1, bet 1991. gad\u0101 - 86:1. 1% no kop\u0113jiem gada ieguld\u012bjumiem iero\u010dos nodro\u0161in\u0101tu izgl\u012bt\u012bbu visiem pasaules b\u0113rniem. T\u0101da ir \"norm\u0101l\u0101 situ\u0101cija\", k\u0101d\u0101 m\u0113s dz\u012bvoj\u0101m l\u012bdz Kov\u012bdam un k\u0101d\u0101 m\u0113s dz\u012bvosim ar\u012b p\u0113c t\u0101, ja vien m\u0113s neizmantosim pa\u0161reiz\u0113jo kr\u012bzi k\u0101 katalizatoru p\u0101rmai\u0146\u0101m.<\/p>\n\n\n\n

Par ekonomikas reformas mode\u013ciem p\u0101vesta Franciska p\u0113d\u0101s...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

M\u016bsdienu pasaul\u0113 ir tr\u012bs uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas koncepcijas. Pirm\u0101 ir t\u0101da, ka uz\u0146\u0113mums past\u0101v, lai saviem \u012bpa\u0161niekiem vai akcion\u0101riem g\u016btu p\u0113c iesp\u0113jas liel\u0101ku pe\u013c\u0146u neatkar\u012bgi no t\u0101 rad\u012btaj\u0101m kait\u012bgaj\u0101m sek\u0101m. Otra koncepcija ir t\u0101da, ka uz\u0146\u0113mums past\u0101v, lai g\u016btu p\u0113c iesp\u0113jas liel\u0101ku pe\u013c\u0146u, ta\u010du iev\u0113rojot visaugst\u0101kos standartus savu darbinieku, klientu, pieg\u0101d\u0101t\u0101ju un visas sabiedr\u012bbas aizsardz\u012bb\u0101. Tre\u0161\u0101 koncepcija ir t\u0101da, ka uz\u0146\u0113mums past\u0101v, lai pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m risin\u0101tu soci\u0101l\u0101s un vides probl\u0113mas, vienlaikus pan\u0101kot finansi\u0101lo ilgtsp\u0113ju. Tas ir soci\u0101l\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas j\u0113dziens, ko m\u0113s min\u0113j\u0101m pirms br\u012b\u017ea. \u0160\u0101du uz\u0146\u0113mumu m\u0113r\u0137is ir nevis nopeln\u012bt p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k naudas saviem akcion\u0101riem, bet gan ar g\u016bto pe\u013c\u0146u dar\u012bt p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k laba sabiedr\u012bbai un videi. Diem\u017e\u0113l pasaul\u0113 joproj\u0101m domin\u0113 pirm\u0101 koncepcija, un daudzas no probl\u0113m\u0101m, ar kur\u0101m saskaramies, izriet no t\u0101s. Pat\u0113r\u0113t\u0101jiem ir j\u0101att\u012bsta izpratne par nepiecie\u0161am\u012bbu pirkt viet\u0113jos un \u0113tiskos produktus un pakalpojumus. Sist\u0113m\u0101, kur\u0101 m\u0113s dz\u012bvojam, politika ir v\u0113l\u0113t\u0101ju atspogu\u013cojums, bet ekonomika ir pat\u0113r\u0113t\u0101ju atspogu\u013cojums, un mums j\u0101apzin\u0101s, k\u0101da vara un atbild\u012bba mums ir k\u0101 v\u0113l\u0113t\u0101jiem un pat\u0113r\u0113t\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n

Par sav\u0101m ekonomikas perspekt\u012bv\u0101m...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Manu ekonomisko pasaules uzskatu galvenok\u0101rt veido krist\u012bg\u0101 mor\u0101le un soci\u0101l\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba. Visiem CEDIOR un ICFCF uzs\u0101ktajiem projektiem ir j\u0101atbilst m\u016bsu 4P pie\u0146em\u0161anas principam - Pater, people, planet, profit, t. i., katram projektam ir j\u0101b\u016bt saska\u0146\u0101 ar Dieva bau\u0161\u013ciem, j\u0101b\u016bt v\u0113rstam uz cilv\u0113ku un vides labkl\u0101j\u012bbu un ilgtermi\u0146\u0101 finansi\u0101li ilgtsp\u0113j\u012bgam.<\/p>\n\n\n

\n
\"Zorans
Zorans Rains vada izgl\u012bt\u012bbu jaunuz\u0146\u0113mumiem Zagrebas inov\u0101ciju centr\u0101 ZICER.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n

Par to, ko cilv\u0113ce var m\u0101c\u012bties no pa\u0161reiz\u0113j\u0101s koronas kr\u012bzes...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Kovidam ir noteikums, ka ne viss \u013caunums ir \u013caunuma d\u0113\u013c. Pand\u0113mija atkl\u0101ja daudzas nacion\u0101lo valstu un starptautisk\u0101s sabiedr\u012bbas v\u0101j\u0101s vietas. \u0160o probl\u0113mu apzin\u0101\u0161an\u0101s ir paaud\u017eu iesp\u0113ja izveidot lab\u0101ku sist\u0113mu. Es m\u0113\u0123in\u0101\u0161u uzskait\u012bt da\u017eas no t\u0101m. Pirmk\u0101rt, uzman\u012bba ir piev\u0113rsta koronav\u012briem. Eksperti, kas nodarbojas ar dz\u012bvniekiem, jau daudzus gadus ir br\u012bdin\u0101ju\u0161i par koronav\u012brusu b\u012bstam\u012bbu, kas p\u0101riet no dz\u012bvniekiem uz cilv\u0113kiem, jo cilv\u0113ki arvien vair\u0101k izplat\u0101s, izc\u0113rtot me\u017eus un iek\u013c\u016bstot savva\u013cas dz\u012bvnieku dz\u012bvotn\u0113s. Ja m\u0113s neaptur\u0113sim \u0161\u0101du agres\u012bvu attieksmi, m\u0113s pak\u013caujam sevi briesm\u0101m n\u0101kotn\u0113 saskarties ar jaunu pand\u0113miju. Starptautisk\u0101 l\u012bmen\u012b ir j\u0101izstr\u0101d\u0101 kr\u012bzes meh\u0101nismi, piem\u0113ram, j\u0101izveido starptautisks kr\u012bzes fonds, kur\u0101 dal\u012bbvalstis periodiski iemaks\u0101s l\u012bdzek\u013cus un izmantos tos \u0101rk\u0101rtas situ\u0101cij\u0101s, k\u0101 ar\u012b j\u0101paredz skaidras sankcijas t\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm, kuras savlaic\u012bgi nesniedz visai starptautiskajai sabiedr\u012bbai svar\u012bgu inform\u0101ciju.<\/p>\n\n\n\n

Turkl\u0101t starptautisko organiz\u0101ciju l\u012bmen\u012b ir nepiecie\u0161ams piev\u0113rsties \"tot\u0101l\u0101s gr\u0101matas\" - nekad nepabeigta projekta - izveidei, kur\u0101 tiktu apkopotas visas praktisk\u0101s zin\u0101\u0161anas par to, k\u0101 atjaunot sabiedr\u012bbu lielas dabas katastrofas gad\u012bjum\u0101, un t\u0101s satura apguve tiktu iek\u013cauta valsts skolu m\u0101c\u012bbu programm\u0101s, jo institucion\u0101l\u0101 sist\u0113ma var sabrukt daudz viegl\u0101k, nek\u0101 m\u0113s dom\u0101jam. \u0160odien m\u0113s atrodamies absurd\u0101 situ\u0101cij\u0101. Zin\u0101\u0161anas katru dienu pieaug neticam\u0101 \u0101trum\u0101, ikdienas av\u012bz\u0113 m\u0113s sa\u0146emam vair\u0101k inform\u0101cijas, nek\u0101 vid\u0113jais 18. gadsimta cilv\u0113ks ir dzird\u0113jis visa m\u016b\u017ea laik\u0101, bet mums k\u0101 indiv\u012bdiem ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi maz zin\u0101\u0161anu par dz\u012bves pamatprasm\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

Run\u0101jot par nacion\u0101laj\u0101m valst\u012bm, mums ir bijusi iesp\u0113ja redz\u0113t, cik garas pieg\u0101des \u0137\u0113des ir likten\u012bgas \u0161\u0101d\u0101s situ\u0101cij\u0101s, t\u0101p\u0113c ir svar\u012bgi, lai katrai valstij b\u016btu sava p\u0101rtikas, ener\u0123ijas un medikamentu ra\u017eo\u0161ana. Bez t\u0101s nav iesp\u0113jams run\u0101t par k\u0101das valsts suverenit\u0101ti. M\u0113s ar\u012b saprat\u0101m, ka nevaram visas olas likt vien\u0101 groz\u0101. Valstis, kas ir atkar\u012bgas no t\u016brisma un rentierisma, to izjuta \u012bpa\u0161i. Past\u0101vot diversific\u0113tai ekonomikai, ir viegl\u0101k mazin\u0101t kait\u0113jumu. T\u0101pat valst\u012bm b\u016btu j\u0101palielina invest\u012bcijas vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113, zin\u0101tn\u0113, valsts pakalpojumu digitaliz\u0101cij\u0101, telekomunik\u0101ciju infrastrukt\u016br\u0101 un valsts dro\u0161\u012bbas dienestos. Pand\u0113mijas laik\u0101 esam ar\u012b p\u0101rliecin\u0101ju\u0161ies, ka viszem\u0101k atalgot\u0101s profesijas ir \u013coti svar\u012bgas sabiedr\u012bbas norm\u0101lai funkcion\u0113\u0161anai, t\u0101p\u0113c t\u0101s ir j\u0101p\u0101rv\u0113rt\u0113 mor\u0101li un finansi\u0101li.<\/p>\n\n\n\n

Run\u0101jot par darbu, j\u0101atz\u012bm\u0113 ar\u012b tas, ka darbs no m\u0101j\u0101m izr\u0101d\u012bjies iesp\u0113jama koncepcija, kas v\u0113l ir j\u0101att\u012bsta un kas var b\u016bt \u012bpa\u0161i v\u0113rt\u012bga alternat\u012bva jaunajiem vec\u0101kiem, lai vi\u0146i var\u0113tu vair\u0101k laika pavad\u012bt kop\u0101 ar b\u0113rniem un stiprin\u0101t savu \u0123imeni.<\/p>\n\n\n\n

Beigu beig\u0101s m\u0113s iem\u0101c\u012bj\u0101mies vair\u0101k nov\u0113rt\u0113t br\u012bv\u012bbu un soci\u0101lo mijiedarb\u012bbu, ko uzskat\u0101m par pa\u0161saprotamu, un k\u013cuva skaidr\u0101ks, ka Dievs, dzimtene un \u0123imene k\u013c\u016bst par galveno atbalstu \u0161\u0101dos br\u012b\u017eos. \u013baunais ir sprinteris, bet labais ir maratona skr\u0113j\u0113js. M\u0113s varam un mums ir j\u0101p\u0101rv\u0113r\u0161 ikviena slikta dz\u012bves situ\u0101cija par kaut ko labu. Es ceru, ka m\u0113s k\u0101 sabiedr\u012bba b\u016bsim pietiekami gudri, lai to dar\u012btu pat ar Kov\u012bdu, p\u0113c kura mums ir iesp\u0113ja k\u013c\u016bt lab\u0101kiem cilv\u0113kiem.<\/p>\n\n\n\n

Par p\u0101vesta Franciska ekonomiku...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Pas\u0101kuma \"Fran\u010desko ekonomika\" ideja ir, ka dal\u012bbnieki rada risin\u0101jumus, lai rad\u012btu taisn\u012bg\u0101ku, iek\u013caujo\u0161\u0101ku un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku pasauli. Pas\u0101kum\u0101 piedal\u012bj\u0101s 2000 zin\u0101tnieku, soci\u0101lo inovatoru un soci\u0101lo uz\u0146\u0113m\u0113ju vecum\u0101 l\u012bdz 35 gadiem no 120 valst\u012bm. Atlases process bija pras\u012bgs, un tika atlas\u012bti dal\u012bbnieki, kuri sasniedza iev\u0113rojamus rezult\u0101tus sav\u0101s jom\u0101s. Dal\u012bbnieki tika sadal\u012bti divpadsmit grup\u0101s, un tr\u012bs pas\u0101kuma dienu laik\u0101 katra grupa prezent\u0113ja savus ieteikumus, pie kuriem t\u0101 str\u0101d\u0101jusi p\u0113d\u0113j\u0101 gada laik\u0101. Svar\u012bgi uzsv\u0113rt, ka pas\u0101kuma nosl\u0113gums sestdien nav beigas, bet gan visa st\u0101sta s\u0101kums, jo sadarb\u012bba starp dal\u012bbniekiem un darb\u012bbas organiz\u0101cij\u0101m turpin\u0101sies. Ir labi zin\u0101ma doma, ka nevienu probl\u0113mu nevar atrisin\u0101t taj\u0101 pa\u0161\u0101 apzi\u0146as l\u012bmen\u012b, kas to rad\u012bja, un tie\u0161i t\u0101p\u0113c ir \u013coti svar\u012bgi, lai jaunie\u0161i iesaist\u012btos svar\u012bgu soci\u0101lo jaut\u0101jumu risin\u0101jumu mekl\u0113\u0161an\u0101. Es person\u012bgi akt\u012bvi darbojos div\u0101s grup\u0101s - \"Finanses un cilv\u0113c\u012bba\" un \"Darbs un r\u016bpes\".<\/p>\n\n\n\n

Par p\u0101vesta Franciska pontifik\u0101tu un vi\u0146a lomu pasaul\u0113...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Es redzu p\u0101vesta pontifik\u0101tu saska\u0146\u0101 ar vi\u0146a izv\u0113l\u0113to v\u0101rdu. Kad m\u0113s sak\u0101m \"sv\u0113tais Francisks\", pirm\u0101s asoci\u0101cijas kristietim ir nabadz\u012bgie, miers, daba un dz\u012bvnieki. P\u0101vests Francisks r\u012bkojas atbilsto\u0161i tam: vi\u0146\u0161 pal\u012bdz nabadz\u012bgajiem un tr\u016bc\u012bgajiem, nor\u0101da uz soci\u0101lo netaisn\u012bbu, c\u012bn\u0101s par Bazn\u012bcu bez grezn\u012bbas un atv\u0113rtu tic\u012bgajiem, mudina uz mieru un dialogu starp reli\u0123ij\u0101m un taut\u0101m, k\u0101 ar\u012b v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu uz m\u016bsu pien\u0101kumu iztur\u0113ties pret dabu un vis\u0101m b\u016btn\u0113m k\u0101 labiem saimniekiem un visa, ko Dievs mums ir uztic\u0113jis, sarg\u0101t\u0101jiem. \u012apa\u0161i nov\u0113rt\u0113ju p\u0101vesta vienk\u0101r\u0161\u012bbu, pazem\u012bbu un l\u0113npr\u0101t\u012bbu, ko uzskatu par patiesi izcilu cilv\u0113ku un vad\u012bt\u0101ju \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m. M\u016bsdienu sabiedr\u012bbas probl\u0113mu kontekst\u0101 p\u0101vests Francisks ir \u012bstais cilv\u0113ks \u012bstaj\u0101 viet\u0101 un \u012bstaj\u0101 laik\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Par nabadz\u012bgajiem un atstumtajiem...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Kad run\u0101jam par nabadz\u012bbu, ir nepiecie\u0161ams uzsv\u0113rt, ka past\u0101v divu veidu nabadz\u012bba - materi\u0101l\u0101 un gar\u012bg\u0101. Materi\u0101l\u0101 nabadz\u012bba ir st\u0101voklis, kad cilv\u0113kam vai kopienai tr\u016bkst pietiekamu materi\u0101lo un finansi\u0101lo resursu, lai apmierin\u0101tu savas eksistenci\u0101l\u0101s pamatvajadz\u012bbas, bet gar\u012bg\u0101 nabadz\u012bba ir st\u0101voklis, kad indiv\u012bdam vai kopienai tr\u016bkst tikumu, lai atbilstu Dieva noteiktajiem mor\u0101les standartiem. Abi nabadz\u012bbas veidi ir likten\u012bgi, un pret tiem ir j\u0101c\u012bn\u0101s, un to galvenok\u0101rt var pan\u0101kt ar lab\u0101ku izgl\u012bt\u012bbu, lab\u0101ku sabiedr\u012bbas gar\u012bgo izgl\u012bt\u012bbu un mor\u0101lo prat\u012bbu, nodok\u013cu politiku, pieejam\u0101kiem finans\u0113juma avotiem un soci\u0101l\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas veicin\u0101\u0161anu. \u0160o divu nabadz\u012bbas veidu izskau\u0161ana ir Cedior un ICFC pamatuzdevums.<\/p>\n\n\n

\n
\"\"
Zoran Rajn sa\u0146em kvalit\u0101tes sertifik\u0101tu par p\u016b\u013ca finans\u0113\u0161anu.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n

Par p\u016b\u013ca finans\u0113juma priek\u0161roc\u012bb\u0101m sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar citiem finans\u0113juma avotiem...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Pirmk\u0101rt, p\u016b\u013ca finans\u0113jums ir demokr\u0101tisks un pieejams finans\u0113juma avots. Ir daudz piem\u0113ru, kad uz\u0146\u0113mumi s\u0101ka savu att\u012bst\u012bbu, izmantojot p\u016b\u013ca finans\u0113jumu, jo nevar\u0113ja ieg\u016bt naudu citos veidos, un v\u0113l\u0101k izauga par lieliem uz\u0146\u0113mumiem. Ar katru finans\u0113\u0161anas avotu bie\u017ei rodas zin\u0101mas probl\u0113mas. Piem\u0113ram, ar ES fondiem bie\u017ei rodas l\u012bdzfinans\u0113juma probl\u0113ma, kad projekta \u012bpa\u0161niekam j\u0101nodro\u0161ina 20 l\u012bdz 50% sava l\u012bdzdal\u012bba, un priek\u0161finans\u0113juma probl\u0113ma, kad projekta \u012bpa\u0161niekam tiek pie\u0161\u0137irts 100% dot\u0101cijas, bet ar nosac\u012bjumu, ka projekta s\u0101kotn\u0113jo posmu vi\u0146\u0161 finans\u0113 ar saviem l\u012bdzek\u013ciem un p\u0113c tam tos pamato. Finans\u0113jot projektus no valsts bud\u017eeta, bie\u017ei rodas birokr\u0101tisko \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu probl\u0113ma, un, ja runa ir par banku aizdevumiem, - nodro\u0161in\u0101juma probl\u0113ma.<\/p>\n\n\n\n

Valtam Disneijam, pirms vi\u0146\u0161 sa\u0146\u0113ma aizdevumu savam multiplik\u0101cijas filmu projektam, 121 banka atteica aizdevumu, jo vi\u0146\u0161 nevar\u0113ja pied\u0101v\u0101t \u0137\u012blu. Savuk\u0101rt biznesa e\u0146\u0123e\u013ci un ieguld\u012bjumu fondi iegulda l\u012bdzek\u013cus \u013coti neliel\u0101 skait\u0101 konkr\u0113tu projektu, kuriem ir potenci\u0101ls g\u016bt \u0101tru un lielu pe\u013c\u0146u. Gada s\u0101kum\u0101 man bija iesp\u0113ja apmekl\u0113t V\u0101cijas riska kapit\u0101la fondu, kas invest\u0113 tikai soci\u0101laj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101. Vi\u0146i sa\u0146em vair\u0101k nek\u0101 500 projektu gad\u0101 un invest\u0113 tikai 2 l\u012bdz 3 projektos, no kuriem maz\u0101kais ieguld\u012bjums ir 500 t\u016bksto\u0161i eiro, un vi\u0146u m\u0113r\u0137is ir p\u0101rdot savu biznesa da\u013cu un izst\u0101ties no projekta n\u0101kamo piecu gadu laik\u0101.<\/p>\n\n\n\n

N\u0101kam\u0101 p\u016b\u013ca finans\u0113juma priek\u0161roc\u012bba ir t\u0101, ka finansi\u0101lais risks ir sadal\u012bts starp daudziem cilv\u0113kiem, t\u0101p\u0113c, ja projekts neizdodas, nevienam nav b\u016btisku finansi\u0101lu seku. T\u0101pat p\u016b\u013ca finans\u0113juma kampa\u0146a \u013cauj p\u0101rbaud\u012bt ideju un p\u0101rbaud\u012bt tirgu pirms lielu izmaksu veik\u0161anas. Tas ar\u012b pal\u012bdz biznesa e\u0146\u0123e\u013ciem, invest\u012bciju fondiem un bank\u0101m g\u016bt lab\u0101ku priek\u0161statu par riskiem, ja t\u0101s \u0161aub\u0101s, vai ieguld\u012bt projekt\u0101. Papildus min\u0113tajiem finansi\u0101lajiem ieguvumiem ir ar\u012b m\u0101rketinga ieguvumi. Kampa\u0146as sagatavo\u0161ana un \u012bsteno\u0161ana kalpo k\u0101 lieliska rekl\u0101ma un veids, k\u0101 ap projektu pulc\u0113t soci\u0101lo kopienu, izveidot loj\u0101lu klientu b\u0101zi, piesaist\u012bt mediju uzman\u012bbu, ieg\u016bt atsauksmes un jaunas idejas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas uzlabo\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n

Visbeidzot, ziedojumu, balvu un aizdevumu p\u016b\u013ca finans\u0113juma gad\u012bjum\u0101 projekts joproj\u0101m ir 100% \u012bpa\u0161nieka \u012bpa\u0161um\u0101, k\u0101 tas nav biznesa e\u0146\u0123e\u013cu un ieguld\u012bjumu fondu gad\u012bjum\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Par banku nozari...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Banku darb\u012bba sabiedr\u012bb\u0101 nav popul\u0101ra, ta\u010du, ja to dara pareizi, t\u0101 patie\u0161\u0101m var b\u016bt c\u0113la un \u0113tiska. Tikpat daudz laba, cik \u0101rsts var izdar\u012bt cilv\u0113ka vesel\u012bbai, tikpat daudz ar\u012b ba\u0146\u0137ieris var izdar\u012bt vi\u0146a finans\u0113m. Ba\u0146\u0137ieriem j\u0101b\u016bt ne tikai naudas p\u0101rdev\u0113jiem, bet ar\u012b cilv\u0113ku finan\u0161u \u0101rstiem. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c es atbalstu \u0113tiskas bankas, kas iev\u0113ro soci\u0101li atbild\u012bgu pieeju klientam, atsak\u0101s p\u0101rdot bankas produktu, ja tas nav klienta interes\u0113s, veicina sabiedr\u012bbas finan\u0161u prat\u012bbu, sniedz pakalpojumus neaizsarg\u0101t\u0101m iedz\u012bvot\u0101ju grup\u0101m, pied\u0101v\u0101 izdev\u012bgas kred\u012btu programmas, lai apmierin\u0101tu iedz\u012bvot\u0101ju pamatvajadz\u012bbas, izvair\u0101s no bezm\u0113r\u0137\u012bgas pat\u0113ri\u0146a kredit\u0113\u0161anas, kas domin\u0113 tradicion\u0101laj\u0101s bank\u0101s, iegulda l\u012bdzek\u013cus mazos un vid\u0113jos uz\u0146\u0113mumos, kas dod iesp\u0113ju viet\u0113jai sabiedr\u012bbai, jo \u012bpa\u0161i ekolo\u0123isk\u0101 lauksaimniec\u012bb\u0101, atjaunojamos ener\u0123ijas avotos, za\u013caj\u0101s inov\u0101cij\u0101s un soci\u0101laj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101, izvair\u0101s no ieguld\u012bjumiem fosilaj\u0101 kurin\u0101maj\u0101, iero\u010du ra\u017eo\u0161an\u0101, azartsp\u0113l\u0113s un cilv\u0113ku vesel\u012bbai un videi kait\u012bg\u0101s nozar\u0113s, t\u0101s atbalsta jaunos uz\u0146\u0113m\u0113jus ar kapit\u0101lu, zin\u0101\u0161an\u0101m un sadarb\u012bbu ar cit\u0101m tirgus ieinteres\u0113taj\u0101m person\u0101m, t\u0101s pie\u0161\u0137ir darbiniekiem vienotas algas bez pr\u0113mij\u0101m un sodiem par p\u0101rdo\u0161anas rezult\u0101tiem, jo tie veicina sliktu attieksmi pret klientiem un produktu p\u0101rdo\u0161anu, t\u0101s p\u0101rredzami atspogu\u013co savus ieguld\u012bjumus un darb\u012bbu, un to darb\u012bbas m\u0113r\u0137is kopum\u0101 ir nevis maksim\u0101la pe\u013c\u0146a akcion\u0101riem, bet gan maksim\u0101ls ieguvums klientiem, vienlaikus pan\u0101kot finansi\u0101lo ilgtsp\u0113ju un veidojot finan\u0161u rezerves turpm\u0101ku ekonomisko trauc\u0113jumu gad\u012bjum\u0101 tirg\u016b.<\/p>\n\n\n\n

Kad run\u0101jam par bank\u0101m, v\u0113los nor\u0101d\u012bt, ka t\u0113vs Ante Gabri\u010ds (Ante Gabri\u0107), viens no izcil\u0101kajiem horv\u0101tu mision\u0101riem, kur\u0161 mira sv\u0113tuma v\u0101rd\u0101, str\u0101d\u0101jot kop\u0101 ar sv\u0113to M\u0101ti Ter\u0113zi Indij\u0101 pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta vid\u016b, izveidoja r\u012bsu banku, kas pal\u012bdz\u0113ja nabadz\u012bgajiem c\u012b\u0146\u0101 pret aug\u013cot\u0101jiem, k\u0101 ar\u012b ierosin\u0101ja virkni citu soci\u0101lo inov\u0101ciju, par kur\u0101m vair\u0101k nek\u0101 50 gadus v\u0113l\u0101k da\u017ei no vi\u0146iem sa\u0146\u0113ma Nobela pr\u0113mijas. Cedior un ICFC nodibin\u0101s vi\u0146a v\u0101rd\u0101 nosauktu balvu par soci\u0101liem jaunin\u0101jumiem c\u012b\u0146\u0101 pret nabadz\u012bbu un soci\u0101lo atstumt\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

Par m\u0101ksl\u012bgo intelektu un p\u016b\u013ca finans\u0113jumu...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Cedior un ICFC str\u0101d\u0101 pie lielo datu programmat\u016bras izstr\u0101des, kas apkopo un apstr\u0101d\u0101 lielus datu apjomus un \u013cauj izdar\u012bt noder\u012bgus secin\u0101jumus par p\u016b\u013ca finans\u0113juma kampa\u0146u riskantumu. No vienas puses, tas pal\u012bdz\u0113s projektu \u012bpa\u0161niekiem atkl\u0101t sava projekta tr\u016bkumus, lab\u0101k sagatavot kampa\u0146u un piesaist\u012bt vair\u0101k invest\u012bciju, bet, no otras puses, tas pal\u012bdz\u0113s investoriem viegl\u0101k atpaz\u012bt augsta riska projektus un efekt\u012bv\u0101k p\u0101rvald\u012bt savu naudu. Programmat\u016bra autonomi nepie\u0146ems l\u0113mumus par riskiem, bet kalpos k\u0101 papildin\u0101jums v\u0113rt\u0113t\u0101ja ekspertu nov\u0113rt\u0113jumam. Vis\u0101 pasaul\u0113 to nedara neviens, iz\u0146emot m\u016bs. Turkl\u0101t m\u0113s str\u0101d\u0101jam pie Crowdfunding Encyclopedia - digit\u0101las datu b\u0101zes, kur\u0101 apkopotas visas zin\u0101\u0161anas par p\u016b\u013ca finans\u0113jumu, pamatojoties uz lietot\u0101ju ieguld\u012bjumu un m\u0101ksl\u012bgo intelektu. Papildus tam, ka lietot\u0101ji to var\u0113s redi\u0123\u0113t l\u012bdz\u012bgi k\u0101 Vikip\u0113diju, Enciklop\u0113dija veidos un apkopos jaun\u0101ko p\u016b\u013ca finans\u0113\u0161anas saturu, pamatojoties uz m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta programmat\u016bru.<\/p>\n\n\n\n

T\u0101pat k\u0101 filmu beig\u0101s ir uzraksts, ka filmas vajadz\u012bb\u0101m netika nogalin\u0101ts neviens dz\u012bvnieks, ar\u012b m\u0113s v\u0113lamies nor\u0101d\u012bt, ka m\u016bsu m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta programmat\u016bras izstr\u0101des vajadz\u012bb\u0101m netika un netiks zaud\u0113ta neviena darba vieta. Paties\u012bb\u0101 tiks rad\u012btas jaunas darbavietas. L\u012bdz ar m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta izmanto\u0161anu jaut\u0101jums par darbaviet\u0101m att\u012bst\u012bsies divos virzienos. No vienas puses, tiks rad\u012btas jaunas darbavietas, kur\u0101s b\u016bs nepiecie\u0161amas jaunas zin\u0101\u0161anas, k\u0101 Cedior un ICFC gad\u012bjum\u0101, un, no otras puses, da\u017eas darbavietas tiks likvid\u0113tas, jo \u012bpa\u0161i atk\u0101rtotas. Visiztur\u012bg\u0101k\u0101s pret sl\u0113g\u0161anu b\u016bs t\u0101s darba vietas, kur\u0101s b\u016bs nepiecie\u0161ams rado\u0161ums, emp\u0101tija un sare\u017e\u0123\u012btas motorisk\u0101s prasmes.<\/p>\n\n\n

\n
\"\"
Zorans Rains ir programmas \"Apv\u0101rsnis 2020\" finans\u0113t\u0101 projekta E-FIX - Energy Financing Mix v\u0113stnieks, kur\u0101 piedal\u0101s 14 partneri no 6 valst\u012bm un kura m\u0113r\u0137is ir izstr\u0101d\u0101t inovat\u012bvus finans\u0113\u0161anas mode\u013cus ener\u0123\u0113tikas nozares projektiem.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n

Par uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas paraugiem...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Mani paraugi ir uz\u0146\u0113m\u0113ji, kuri uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu uztver k\u0101 r\u016bpes par sabiedr\u012bbu. Pirmk\u0101rt, don Bosko k\u0101 viens no pirmajiem soci\u0101l\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas piem\u0113riem, kur\u0161 industri\u0101l\u0101s revol\u016bcijas laik\u0101 It\u0101lij\u0101 gar\u012bgi un soci\u0101li stiprin\u0101ja jaunie\u0161us, kurus apdraud\u0113ja nabadz\u012bba un kuri t\u0101d\u0113\u013c non\u0101ca noziedz\u012bb\u0101, band\u0101s un cietumos. Vi\u0146\u0161 padar\u012bja vi\u0146us las\u012bt un rakst\u012bt sp\u0113j\u012bgus, nodro\u0161in\u0101ja vi\u0146iem profesion\u0101lo izgl\u012bt\u012bbu, lai vi\u0146i var\u0113tu k\u013c\u016bt par kurpniekiem, dr\u0113bniekiem, \u0161uv\u0113jiem, m\u016brniekiem, galdniekiem, maizniekiem, iespied\u0113jiem vai apg\u016bt k\u0101du citu arodu, vi\u0146\u0161 izveidoja darbn\u012bcas, kur\u0101s vi\u0146us nodarbin\u0101ja, nodibin\u0101ja Str\u0101dnieku savstarp\u0113j\u0101s pal\u012bdz\u012bbas biedr\u012bbu un uzrakst\u012bja pirmo m\u0101cek\u013ca l\u012bgumu Eirop\u0101, k\u0101 ar\u012b l\u016bdza darba dev\u0113jus to iev\u0113rot, lai pasarg\u0101tu jaunie\u0161us no ekspluat\u0101cijas.<\/p>\n\n\n\n

Vi\u0146a dibin\u0101t\u0101s oratorijas jaunie\u0161iem kalpoja k\u0101 4 vien\u0101 - t\u0101s bija m\u0101jas, skola, draudze un rota\u013cu laukums. Vi\u0146\u0161 ne tikai nodro\u0161in\u0101ja vi\u0146iem izgl\u012bt\u012bbu un m\u0101jokli, bet ar\u012b gar\u012bgo audzin\u0101\u0161anu ar m\u0113r\u0137i padar\u012bt vi\u0146us par god\u012bgiem pilso\u0146iem un labiem kristie\u0161iem, turkl\u0101t vi\u0146\u0161 apzin\u0101j\u0101s ar\u012b sp\u0113les noz\u012bmi, t\u0101p\u0113c organiz\u0113ja daudzus pas\u0101kumus, piem\u0113ram, sporta un sabiedrisk\u0101s sp\u0113les vai veidoja te\u0101tra trupas un m\u016bzikas or\u0137estrus. Lai var\u0113tu att\u012bst\u012bt daudzus projektus, vi\u0146\u0161 nodro\u0161in\u0101ja l\u012bdzek\u013cus, p\u0101rdodot darbn\u012bc\u0101s sara\u017eotos produktus, organiz\u0113jot loterijas un izlozes, k\u0101 ar\u012b ziedojumus, kad ziedot\u0101ji sa\u0146\u0113ma d\u0101vanas, ko var uzskat\u012bt par p\u016b\u013ca finans\u0113juma priek\u0161v\u0113stnesi .<\/p>\n\n\n\n

K\u0101 v\u0113sturisku sievietes soci\u0101l\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jas piem\u0113ru es min\u0113tu Mariju Montesori, kura, t\u0101pat k\u0101 Dons Bosko, kur\u0161 izstr\u0101d\u0101ja prevent\u012bvo metodi izgl\u012bt\u012bb\u0101, atst\u0101ja dzi\u013cu nospiedumu b\u0113rnu audzin\u0101\u0161anas jom\u0101 ar galveno audzin\u0101\u0161anas principu \"pal\u012bdzi man pa\u0161am\". Run\u0101jot par izgl\u012bt\u012bbu, j\u0101min ar\u012b sv\u0113t\u0101 And\u017eela Merika, ursul\u012bnie\u0161u klostera dibin\u0101t\u0101ja, kas dz\u012bvoja 15. un 16. gadsimt\u0101 un kuru m\u016bsdienu pedagogi d\u0113v\u0113 par vizion\u0101ri un modern\u0101s pedago\u0123ijas aizs\u0101c\u0113ju. Piem\u0113ram, pirms 500 gadiem vi\u0146a iest\u0101j\u0101s par to, ka klas\u0113s nedr\u012bkst b\u016bt vair\u0101k par 20 b\u0113rniem, lai skolot\u0101ji var\u0113tu velt\u012bt sevi katram b\u0113rnam individu\u0101li ar cie\u0146u un m\u012blest\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

No m\u016bsdien\u012bg\u0101kiem piem\u0113riem es neizb\u0113gami piemin\u0113tu Nutella rad\u012bt\u0101ju Mi\u0161elu Ferero, kur\u0161 bija uztic\u012bgs tic\u012bgais. Svinot uz\u0146\u0113muma 50 gadu jubileju, vi\u0146\u0161 mediju p\u0101rst\u0101vjiem pazi\u0146oja: \"M\u0113s par Ferrero pan\u0101kumiem esam pateic\u012bgi Lurdas Dievm\u0101tei, bez vi\u0146as m\u0113s neko nesp\u0113tu izdar\u012bt.\" Katr\u0101 biroj\u0101 un objekt\u0101 vi\u0146\u0161 uzst\u0101d\u012bja Dievm\u0101tes statujas, un kop\u0101 ar saviem vad\u012bt\u0101jiem regul\u0101ri katru gadu dev\u0101s sv\u0113tce\u013cojum\u0101 uz Lurdu. Vi\u0146\u0161 ar\u012b organiz\u0113ja Lurdas apmekl\u0113jumu visiem saviem darbiniekiem. Rocher pralinejas, kas tika ieviestas 1982. gad\u0101, tika nosauktas Rocher de Massabielle alas v\u0101rd\u0101 Lurd\u0101, kur Dievm\u0101te par\u0101d\u012bj\u0101s 1858. gad\u0101. Rocher fran\u010du valod\u0101 noz\u012bm\u0113 \"klints\" vai \"akmens\".<\/p>\n\n\n\n

1957. gad\u0101, p\u0101r\u0146emot uz\u0146\u0113mumu, vi\u0146\u0161 v\u0113rs\u0101s pie darbiniekiem ar v\u0113stuli, kur\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka vi\u0146a vien\u012bg\u0101 v\u0113lme uz\u0146\u0113mumam ir b\u016bt stipram un nodro\u0161in\u0101t darbiniekiem un vi\u0146u b\u0113rniem dro\u0161u un mier\u012bgu n\u0101kotni. Vi\u0146a vad\u012bbas v\u0101rdu kr\u0101jum\u0101 un strat\u0113\u0123ij\u0101 nekad netika min\u0113ta delokaliz\u0101cija, racionaliz\u0101cija un atlai\u0161ana, un r\u016bpn\u012bca past\u0101v\u0113ja cilv\u0113kam, nevis cilv\u0113ks r\u016bpn\u012bcai. Vi\u0146\u0161 organiz\u0113ja autobusu transportu darbiniekiem no m\u0101j\u0101m uz darba vietu Alb\u0101, k\u0101 ar\u012b atgrie\u0161anos m\u0101j\u0101s mai\u0146as beig\u0101s. Vi\u0146\u0161 nodro\u0161in\u0101ja vi\u0146iem virs vid\u0113j\u0101 atalgojuma, bezmaksas medic\u012bnisko apr\u016bpi un citus soci\u0101los labumus, t\u0101p\u0113c darbinieki nekad nestreikoja. Vi\u0146\u0161 reti uzst\u0101j\u0101s publiski, nekad nesniedza intervijas un atteic\u0101s no goda gr\u0101diem. Vi\u0146\u0161 apgalvoja, ka cilv\u0113ka v\u0101rdam laikrakst\u0101 j\u0101par\u0101d\u0101s tikai divas reizes - pirmo reizi, kad vi\u0146\u0161 piedzimst, un otro reizi, kad vi\u0146\u0161 nomirst. 1983. gad\u0101 vi\u0146\u0161 nodibin\u0101ja Ferrero fondu, kas veicina zin\u0101tnes un m\u0101kslas att\u012bst\u012bbu. Turkl\u0101t fonds nodro\u0161ina valsts un starptautiskas stipendijas eso\u0161o un biju\u0161o darbinieku b\u0113rnu izgl\u012bt\u012bbai, k\u0101 ar\u012b ar Ferrero Senioru programmas starpniec\u012bbu pied\u0101v\u0101 daudzus labumus visiem tiem, kas velt\u012bju\u0161i uz\u0146\u0113mumam vair\u0101k nek\u0101 25 gadus no sava m\u016b\u017ea. Vi\u0146\u0161 nomira 2015. gad\u0101 Valent\u012bna dien\u0101 89 gadu vecum\u0101. Uz vi\u0146a b\u0113res ierad\u0101s 60 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku, un taj\u0101 dien\u0101 Albas pils\u0113t\u0101 bija sl\u0113gti veikali, skolas un iest\u0101des. Vi\u0146\u0161 nomira 2015. gad\u0101 Valent\u012bna dien\u0101 89 gadu vecum\u0101. Uz vi\u0146a b\u0113res ierad\u0101s 60 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku, un Albas pils\u0113tas veikali, skolas un iest\u0101des taj\u0101 dien\u0101 bija sl\u0113gtas. <\/p>\n\n\n\n

K\u0101 jau min\u0113ju vien\u0101 no iepriek\u0161\u0113jiem jaut\u0101jumiem, ar\u012b Horv\u0101tij\u0101 mums ir lielisks soci\u0101l\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas piem\u0113rs - uz\u0146\u0113mums Tim Kabel, kas ir paz\u012bstams k\u0101 viens no soci\u0101li apzin\u012bg\u0101kajiem Horv\u0101tijas uz\u0146\u0113mumiem, kuru vada Ivana un Mirjana Top\u010di\u010du p\u0101ris. Uz\u0146\u0113mums \u012bsteno pronat\u0101lu politiku, un sievietes darba intervij\u0101s nesaskaras ar nepat\u012bkamiem jaut\u0101jumiem par m\u0101tes st\u0101vokli, bet tiek mudin\u0101tas dzemd\u0113t b\u0113rnus, lai darbinieki sa\u0146emtu finansi\u0101lu atbalstu par katru jaundzimu\u0161o. Visi darbinieku b\u0113rni sa\u0146em stipendiju vidusskolas un augstskolas laik\u0101, un vasaras br\u012bvlaik\u0101 vi\u0146iem ir at\u013cauts str\u0101d\u0101t uz\u0146\u0113mum\u0101 ar Studentu dienesta starpniec\u012bbu par samaksu, kas ir liel\u0101ka par vid\u0113jo noteikto studentu stundas tarifa likmi. Visiem darbiniekiem ir ties\u012bbas sa\u0146emt uz\u0146\u0113muma aizdevumu ar viszem\u0101ko iesp\u0113jamo procentu likmi. Vi\u0146i sa\u0146em ar\u012b Lieldienu un Ziemassv\u0113tku pr\u0113mijas, un vi\u0146u algas ir iev\u0113rojami augst\u0101kas par Horv\u0101tijas vid\u0113jo algu. Katra saimniecisk\u0101 gada beig\u0101s uz\u0146\u0113mums organiz\u0113 izbraukuma pas\u0101kumu un svin\u012bbas darbiniekiem un vi\u0146u laul\u0101tajiem, kur\u0101 tiek pazi\u0146ots gada lab\u0101kais darbinieks un sa\u0146em divk\u0101r\u0161u Ziemassv\u0113tku pr\u0113miju.<\/p>\n\n\n\n

Par izaicin\u0101jumiem, ar kuriem m\u016bsdien\u0101s saskaras jaunie\u0161i...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

M\u016bsdien\u0101s jaunie\u0161i saskaras ar daudz\u0101m probl\u0113m\u0101m. Bezdarbs, perspekt\u012bvu tr\u016bkums, spiediens izpild\u012bt sabiedr\u012bbas noteiktos standartus, atkar\u012bbas, vienaud\u017eu vardarb\u012bba un gar\u012bg\u0101 vesel\u012bba ir da\u017eas no aktu\u0101l\u0101kaj\u0101m probl\u0113m\u0101m. \u0160o probl\u0113mu c\u0113lo\u0146i ir da\u017e\u0101di, bet es v\u0113l\u0113tos \u012bpa\u0161i nor\u0101d\u012bt uz diviem c\u0113lo\u0146iem.<\/p>\n\n\n\n

Pirmais iemesls ir v\u0101ja form\u0101l\u0101 izgl\u012bt\u012bba. Izgl\u012bt\u012bbas m\u0113r\u0137im j\u0101b\u016bt r\u012bc\u012bbai. Ir svar\u012bgi ne tikai uzzin\u0101t, k\u0101da ir pasaule, bet ar\u012b to, k\u0101 taj\u0101 akt\u012bvi darboties un k\u0101 to main\u012bt. \u0160\u012b otr\u0101 komponente tr\u016bkst, un t\u0101p\u0113c jaunie\u0161i nav sagatavoti re\u0101l\u0101s dz\u012bves un darba tirgus izaicin\u0101jumiem. T\u0101pat ir nepiecie\u0161ams jau no mazotnes atpaz\u012bt b\u0113rnos talantus un virz\u012bt vi\u0146us taj\u0101 virzien\u0101, kur tie tiks realiz\u0113ti vislab\u0101kaj\u0101 iesp\u0113jamaj\u0101 veid\u0101, un tr\u016bkumi tiks samazin\u0101ti l\u012bdz minimumam.<\/p>\n\n\n\n

V\u0113l viens iemesls ir nepietiekama gar\u012bg\u0101 izgl\u012bt\u012bba. Sabiedr\u012bbai tr\u016bkst valodas, finan\u0161u, digit\u0101l\u0101s un jebkuras citas lietprat\u012bbas. Bet nav t\u0101das k\u0101 gar\u012bg\u0101 rakstprat\u012bba. M\u0113s dz\u012bvojam laik\u0101, kas relativiz\u0113 mor\u0101li, t\u0101p\u0113c jaunie\u0161i nesaprot, kas ir gr\u0113ks, k\u0101p\u0113c tas ir gr\u0113ks un k\u0101das ir gr\u0113ka sekas dz\u012bv\u0113. Tas noved vi\u0146us pie nepareiz\u0101m dz\u012bves izv\u0113l\u0113m, un \u0161\u012bs izv\u0113les slikt\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 noved vi\u0146us pie dz\u012bves boj\u0101ejas, bet lab\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 - pie neapmierin\u0101t\u012bbas. \u012apa\u0161i izkrop\u013cotu priek\u0161statu par dz\u012bvi, ar kuru vi\u0146i nezina, k\u0101 kritiski tikt gal\u0101, vi\u0146i g\u016bst no pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013ciem un soci\u0101lajiem t\u012bkliem, kas bie\u017ei vien veicina tuk\u0161u materi\u0101lismu, nevesel\u012bgu skaistuma kultu, t\u016bl\u012bt\u0113ju slavu un pan\u0101kumus vienas dienas laik\u0101 bez darba. Ir j\u0101s\u0101k m\u0101c\u012bt b\u0113rniem un jaunie\u0161iem, ka vissvar\u012bg\u0101kais dz\u012bv\u0113 ir tiekties p\u0113c sv\u0113tuma, un b\u016bt sv\u0113tam noz\u012bm\u0113 b\u016bt lab\u0101kajam m\u012blest\u012bb\u0101, god\u012bgum\u0101 un atbild\u012bb\u0101. M\u016bsdienu sabiedr\u012bbai vairs nav vajadz\u012bgs jaud\u012bg\u0101ks dators vai \u0101tr\u0101ka automa\u0161\u012bna, tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bba ir sasniegusi t\u0101du l\u012bmeni, ka t\u0101 vairs nav vajadz\u012bga cilv\u0113kiem. Pasaule kliedz p\u0113c mor\u0101liem paraugiem. Ir visliel\u0101k\u0101s iesp\u0113jas un vismaz\u0101k\u0101 konkurence.<\/p>\n\n\n\n

Zorana p\u0113d\u0113jais v\u0113st\u012bjums...<\/strong><\/p>\n\n\n\n

T\u0101 viet\u0101, lai mekl\u0113tu zemes lietas, mums j\u0101skrien p\u0113c debesu god\u012bbas. Ieguldiet m\u012blest\u012bb\u0101 uz Dievu un m\u012blest\u012bb\u0101 uz cilv\u0113ku. Ikviens, kas t\u0101 dara, g\u016bs bag\u0101t\u012bgu pe\u013c\u0146u. T\u0101 ir dz\u012bves veiksmes recepte un vien\u012bgais dro\u0161ais ieguld\u012bjums \u0161eit uz zemes!<\/p>\n\n\n

\n
\"\"
Zorans Rains iepaz\u012bstina ar Starptautisk\u0101 p\u016b\u013ca finans\u0113juma centra (ICFC) darbu E-FIX konferenc\u0113.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Zorans Rains vada izgl\u012bt\u012bbu jaunuz\u0146\u0113mumiem Zagrebas inov\u0101ciju centr\u0101 ZICER.<\/p>","protected":false},"author":1,"featured_media":1788,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[49],"tags":[],"class_list":["post-1785","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-interviews"],"wpcf_dashboard":"

Please log in first? Click here to login<\/a><\/div>